Alus Aizputē – pirmais Baltijas mājalus darītāju saiets

Pirms dažām dienām Aizputē noslēdzās divarpus dienas ilgs mājas alus darīšanas un garšošanas pasākums. Ideja par visu šo klīda jau labi sen, bet viss sāka materializēties tikai gada sākumā, kad kopā ar Serdi un Tikrasalu nolēmām, ka pasākumam jānotiek maija svētkos, divarpus dienu garumā.

Ideja bija vienkārša – mājas alus darītāju no visas Baltijas reģiona tikšanās. Baltijas reģions šoreiz dažādu iemeslu dēļ izpalika, bet lietuvieši un latvieši bija pārstāvēti visai kuplā skaitā un ar to pietika.

Aizpute tika izvēlēta tādēļ, ka tur ir vienkārši lieliskas telpas un pats, pats galvenais – tur ir vispiemērotākie saimnieki tieši šāda veida pasākumam, jo Signe un Uģis jau labi laiku nodarbojas ar kultūras pētījumiem un tajos alum un kandžai ir atvēlēta pietiekoši cienījama vieta.

Serdes pagalms Aizputē, kurā notika daļa vārīšanas.

Liela daļa pasākuma dalībnieku ieradās jau piektdien vakarā un naktī. Kopumā to uz vairākām dienām apmeklēja aptuveni 30 cilvēki, puse no tiem latvieši, puse – lietuvieši. Visi lielākoties bija mājas alus darītāji ar lielāku vai mazāku pieredzi. Šoreiz gan ne pieredze bija galvenais, bet gan mīlestība pret alu. Turklāt dalību ņēma ne tikai amatieri, bet arī profesionāļi no Valmiermuižas darītavas, aldari un viņa palīgu ieskaitot.

Sākām no rīta un iepazīšanās sarunām sekoja pietiekoši interesantā Kęstuta lekcija par apiņu audzēšanu Kauņas botāniskajā dārzā. Pavisam īsti pārstāstot Kęstuta stāstīto – tas ir iespējams, ir selekcionētas tieši šim reģionam piemērotas apiņu šķirnes, tās aug un dod ražu (līdz 1kg apiņu uz vienu stādu) un stādus par samērā labām cenām var nopirkt. Šopavasar stādīt jau par vēlu, bet rudenī viss būs dabonams lielā skaitā, iespējams, ka rudenī veiksim kādu organizētu izbraukumu šajā virzienā.

Lekcija par apiņu audzēšanu Lietuvā. Izrādās, viss ir iespējams un labā kvalitātē.

Pusdienlaikā sākām vārīšanu. Balstoties uz pieejamām izejvielām, tika uzkonstruēta recepte Dunkelweiss un Weizenbock hibrīdam (tumšais kviešu alus – recepte PDF ir šeit, 40KB). Brūvēšana, pateicoties samērā labajam laikam, notika gan ārā, gan iekšā un pret vakaru nerūsējošā tērauda traukā ar burbuļatoru uz dažām dienām tika guldīts šķidrums uz kuru tiek liktas dižas cerības.

Malšanai turpat pirms brūvēšanas tika samontētas dzirnavas
Lietuvieši gatavo iejavu
Iejava jau gatava, viss brūzīša telpās tiek pārliets vārāmajā katlā
Un sēit arī viss tika izvārīts

Pa to starpu Vykis ar kolēģiem gan uzdziedāja senās lietuviešu brūvēšanas un alus dziesmas, gan pastāstīja par medalus tradīcijām Lietuvā. Man iepriekš īsti nebija ne jausmas par medalus tradīciju pamatīgo vēsturi un, piemēram, par milzīgajiem izturēšanas laikiem atsevišķiem dzērieniem – 25 vai 50 gadi tomēr ir iespaidīgi. Turklāt medalu brūvē ne tikai Vykis, bet arī Uģis, abiem bija daudz paraugu nogaršošanai un visi šie medali bija trakoti garšīgi. Pat pārāk labi, jo dzēriena nodevīgie 12-14 grādi lika mazliet par sevi manīt.

Tiek stāstīts par dažādiem medalus aspektiem
Te tiek dziedātas senās lietuviešu alus brūvēšanas dziesmas

Pēcpusdienā Signes vadībā tika pielaists uguns ļergas aparātam, lai praktiski uzzinātu kādas garšas virsotnes ir spējīgs sasniegt skābs un visādi citādi pretīgs alus. Ar atsevišķiem protestiem no dalībnieku puses gan tika uzņemta Valmiermuižas alus pārstrāde, jo kaut arī šis alus neatbilda viņu augstajām kvalitātes normām, visai daudz bija tādu, kuri uzskatīja par alu pietiekoši labu dzeršanai un dažas pudeles rekvizēja savām vajadzībām. Tomēr citi kannā ielietie ievietotie ali gan bija skābi un pretīgi.

Notiek ieliešana
Lielā piena kanna pilna ar alu, tagad tik jāliek uz uguns un jādzen ārā labums
Pie sienas karājās ļoti pamācošs uzraksts

Protams, visas dienas garumā notika mājas alu degustācijas. Jāsaka, ka biju stipri pārsteigts par šo alu labo garšu, bija gan porteris, gan stouts, gan labi gaišie eili. Alus garšoja visiem un līdz vakaram jau bija patērēti trīs kegi, kā arī milzums daudzums pudeļu, tādēļ nācās pat izšķirties par iešanu uz veikalu.

No šiem medaliem pat atturībniekam būtu grūti atteikties

Vakarā, medalus pavadībā, līdz pat vēlai naktij, norisinājās dziesmu kari, kuros Lietuvas puse demonstrēja lielāku profesionālismu, bet Latvijas – neatlaidību, tādēļ uzvarētājs tā īsti netika noskaidrots.

Naktī arī uz ugunskura tika vārīta zupa senāku Lietuvas tradīciju gaumē. Sanāca vienkārši izcila.

Nākamajā dienā brūvēšana notika nedaudz tradicionālākā veidā – koka baļļās un šoreiz tika brūvēts nedaudz lielāks daudzums – aptuveni simts litri. Receptes radīšanas process bija samērā improvizēts, pārsvarā alum tika pievienoti dažādas iesala paliekas (miežu un kviešu), tas pats attiecībā uz apiņiem (Aizputes mežonīgie, Lietuvas pašaudzētie un dižciltīgie Hallertauer Mittelfrüh), protams, cenšoties ievērot kaut kādas proporcijas.

Šajā daiļajā katlā uz ugunskura tika vārīts ūdens

Vārīšana gan notika ne visai autentiskā veidā – katlā uz gāzes degļa un arī atdzesēšanu nodrošināja visai moderns misas dzesētājs. Pat maizes rauga vietā tomēr tika pielikts augšējais alus raugs.

iejava maisīšana lielajā koka kubulā ir samērā grūts darbs
Visi darīšanas pasākumi notika samērā lielā cilvēku pulkā
Edgars novēro vārīšanas beigas, mēra blīvumu un pieber aromātiskos apiņus

Pasākumam beidzoties un saņemot piemiņas medaļas no Māra, tika dzirdēta apņēmība ko līdzīgu vēl šovasar organizēt gan Lietuvā, gan Latvijā. Jācer, ka tas piepildīsies un aizvien vairāk cilvēku sapratīs cik daudzveidīgus, garšīgus un lētus dzērienus ir iespējams pagatavot pašu spēkiem.

Visu pasākumu no jumtiņa novēroja Māra darinātie rukši

Nobeigumā gribu pateikt milzīgu paldies visiem dalībniekiem. Par sabrūvētā alus likteni un, pats galvenais, tā garšu būs zināms aptuveni pēc kādām nedēļām, tad arī ceru, ka būs iespējas visiem Lietuvas un Latvijas dalībniekiem nogādāt pa kādai pudelei (lūdzu gan par šo atgādināt maija beigās). Bet ir skaidrs, ka vajag vēl, jo kopā brūvēt vienmēr jautrāk un noderīgāk.

Viss beidzies, var beidzot iet un kārtīgi izgulēties. Divarpus dienu laikā daudz atpūtas nesanāca.
  • tomaac

    Labais.. bet es īsti neiebraucu, ko jūs tur darījāt ar to Valmiermuižas alu..

  • Vēlreiz milzu paldies organizatoriem par feino pasākumu!

    Ja kāds rudenī domā braukt pēc apiņu stādiem, tad es ar esmu gatavs pasūtīt pārīti! Cena, cik atceros tika solīta ~1LVL gabalā.

  • dzerualu

    Vienkārši kandžā pārdzinām. Ielej kannā, uzceļ uz uguns un atbilstoši klasiskajai tehnoloģijai izdzen ļergu.

    Jā, cena bija 5 liti.

  • no valmiermuižas alus mēs dzinām kandžu…
    tāda sāpe…. :))

  • Elina

    Ļoti jauks pasākums ar viesmīlīgiem saimniekiem, lustīgiem dalībniekiem un interesantām aktivitātēm! Bija to vērts triekties 400 km :)

  • intars

    izklausās intersanti, kautkā biju palaidis garām par šo pasākumu, lasīts bija, bet nu caurā galva dara savu :D

  • specialists72

    Vai pievienotie kvieši ir iesalēti vai nē?

  • dzerualu

    Iesalēti, abiem aliem.

  • pedro

    esmu pilniiga nulle shaja jomaa, bet labprat asisteetu kada no nakamajiem pasakumiem. Starp citu maijs ir galaa, kaa garshoja alus?

  • dzerualu

    Vēl nav gatavs, dažas nedēļas vēl jāpastāv, vismaz tumšajam. Bet liekas, ka pirmās dienas kviešinieks būs tīri labs, bet otrās dienas lauku alus – kā jau lauku alus.

  • Pingback: 2010-ieji – džiaugsmų daugiau nei nusivylimų « Tikras Alus()