Viņu alu es nedzeru, jo tas lielākoties sanāk visai nelabs. Bet šoreiz nav runa par alus garšu, bet gan pašu darītavu, kuru pirms kāda laika apskatīju klātienē. A. Le Coq pieder somu koncernam Olvi, kuriem pieder arī Cēsu alus darītava un vēl divas alus darītavas Lietuvā un Krievijā, bet pašlaik A. Le Coq, apsteidzot Saku alus darītavu, esot kļuvis par Igaunijas tirgus līderi.
Sestdien no rīta bijām vienīgie, kas gaidīja pie ļoti vientulīgajiem alus darītavas vārtiem Tartu. Interneta lapā rakstīts, ka ekskursijas bez pieteikšanas notiek vairākas reizes dienā, bet bijām nedaudz satraukušies, ka tik izteiktā nesezonā gan nekas nenotiks. Patiesībā notika gan – sargs piezvanīja un pēc 10 minūtēm atbrauca onkulītis – pensionēts alus darītavas darbinieks, kurš mums visu izrādīja.
Alus darītava izskatījās kā izmirusi. Onkulis uzreiz piedāvāja apskatīt ražošanas telpas. Jāpiezīmē, ka ražošanas telpu apskate ir jau pietiekoši izcils pasākums, jo tikai reta alus darītava (lielās, praktiski nekad) atļauj nepiederošām personām apmeklēt brūža iekšieni. Tas galvenokārt higiēnas un dažu citu neizprotamu apsvērumu dēļ.
Tā nu devāmies iekšā ultramodernajā darītavā. Tā pirms dažiem gadiem uzbūvēta pilnīgi no jauna un veco darītavas ēku izmanto tikai sīkumiem. Mums teica, ka tas pats notiek arī Cēsīs. Kaut arī alus darīšanas process ir standarta, nebiju vēl redzējis tik modernu iekārtojumu – viss vienās nerūsējošā tērauda trubās un šo visu milzu monstru pārrauga tikai daži cilvēki un daudz datoru. Kā mūsu gidam patika uzsvērt, viss notiekot ar 0.1 grāda un sekunžu daļu precizitāti.
Vārāmie katli. Katrās trīs stundās tiek izvārīti 30 000 litri alus.
Skats no četru lielāko (katra tilpums nedaudz zem 200 000 litru) fermentācijas kubulu augšas uz Tartu
"mazie" fermentācijas katli iekšpusē. Katrā no 28 katliem ietilpst aptuveni 100 000 litru alus - 3 vārījumi.
PET pudeļu pildīšanas cehs. Vispirms pudeles uz vietas izgatavo, tad pilda.
Onkulis teica, ka par krīzi viņiem satraukums esot visai mazs, jo pieprasījums īpaši sarucis neesot un izstāstīja anekdoti – krīze Igaunijā jau esot tika liela, ka sievetes laulībā dodoties tikai aiz mīlestības.
Tad devāmies skatīt muzeju, kurš izvietots vairākos stāvos. Muzejs ir nevis pilns mēslu, garlaicīgu aprakstu un fotogrāfiju, bet gan interesantu aprīkojumu un vecām mašīnām. Vislielāko sajūsmu man izraisīja tas, ka pagrabā saglabāta daļa vecās iesalnīcas, kur miežus karsēja lielos rotējošos cilindros. Iesals tiks ražots visu padomju laiku, līdz pat deviņdesmito gadu vidum. Visas citas alus darītavas no iesala mašīnām tikušas vaļā labi sen, bet šīs glāba tas, ka darītavai ir pietiekoši daudz lieku telpu.
Tāpat var apskatīt arī dažādu paaudžu alus filtrus, pudeļošanas mašīnas (viena tante ar rokām spējusi stundas laikā aizkorķēt 1000 alus. Tas ir samērā interesanti ņemot vērā, ka katru 3.6 sekunžu laikā viena atsevišķa pudele jāieliek mašīnā, tad jānospiež sviras un pedālis, lai šis process notiktu un pudele jāizņem ārā – japāņu robotiem noteikti būtu ko mācīties), gūzmu veco pudeļu, etiķešu un citas interesantas lietas.
Izrādās, ka A. Le Coq Krievijas Impērijas laikos brūvēja tikai vienu alu – Le Coq Imperial Extra Double Stout (10%). Tas bija nešķīsti dārgs – pudele maksāja 90 kapeikas, laikā kad strādnieka alga bija aptuveni 30-35 rubļi; mūsdienu naudā tas laikam sanāk vismaz 10 latu par puslitra pudeli.
A. Le Coq turpināja strādāt arī 2. Pasaules kara laikā un fabrika no kara nemaz necieta. Kara laikā gan ražoja tikai viena veida alu – zaldātu versiju, kuras maksimālais stiprums drīkstēja būt 2.5%. Padomju laikā A. Le Coq pārtapa par Tartu pivozavodu (interesanti, ka PSRS 1971. gadā Alberta Le Coq mantiniekiem samaksāja 240 000 angļu mārciņu kompensāciju par darītavas nacionalizāciju) un bez garlaicīgajiem Žiguļu, Maskavas un citiem mēsliem, ražoja arī porterus.
Viss kopā aizņēma gandrīz divas stundas un domāju, ka tā ir labākā alus darītavas un muzeja ekskursija, kādu esmu piedzīvojis (no aptuveni 20+). Noteikti iesaku, ja gadās nonākt Tartu vai tā apkaimē, arī cena ir simboliska – nedaudz vairāk par latu, bet ekskursijas, kurām iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama, notiek vairākas reizes dienā. Sīkāka informācija ir šeit.