Šogad maija sākumā jau trešo reizi notika gada lielākā alus mājbrūvētāju sanākšana. Šoreiz Vidzemē, Blomē, precīzāk, dažus kilometrus no tās. Labu atskaiti par pasākumu sarakstīja Linards, tomēr arī es vēlējos dalīties iespaidos.
Pasākuma dalībnieku kopbilde. Priecē, ka brūvētāju paliek aizvien vairāk un vairāk.
Viss sākās piektdienas vakarā. Kartupeļu pagrabs tika pienests pilns ar alu – vairākiem kegiem un samērā daudzām kastēm. Pēc nelielām vakariņām uzreiz sākās degustācija, turklāt samērā intensīvi – Andis L. visiem deva nogaršot aptuveni 15 dažādus alus. Kopumā pasākumā bija pieejamas aptuveni 70 šķirnes un maz ticams, ka visi nogaršoja visu. Mazliet vēlāk vakarā notika arī nākamās dienas konkursa izbrāķēto alu degustācija. Šoreiz galvenajā konkursā tika vērtēti nevis visi ali, bet tikai tie, kas tika izbrūvēti pēc stingriem parametriem (ievērojot noteiktu beigu blīvumu, alkohola saturu un rūgtumu), lai alus atbilstu English Special/Premium Bitter veidam. Tas tādēļ, lai dotu aldariem iespēju patrenēties un to, cik tas bija grūti, rādīja lielais nesanākušo un standartiem neatbilstošo alu skaits. Arī man, par spīti tam, ka brūvēju vismaz četrus reizes, neviens alus tā arī neatbilda standartiem. Nācās visu izdzert pašam.
Pat traki labajā un karstajā čigānu pirtī tika izmantota alus brūvēšanas atribūtika un ūdens tika sildīts alus katlā ar alus degli
Sestdiena sākās ar brokastīm, kam sekoja mana un Edgara stāstījums par neseno piedalīšanos International Homebrew Project, kura ietvaros mājbrūvētāji visā pasaulē brūvēja aizpagājušā gadsimta skotu eilu (samērā brangu un apiņotu eilu, kura alkohola saturs ir ap 10%). Protams, stāstījums tika papildināts ar praktisku degustāciju, jo neesot nekas labāks kā sākt dienu, kā ar labu stipro alu. Diemžēl mans brūvējums garšoja visai nelabi, bet Edgara gan bija pietiekoši baudāms. Liekas, neviens neticēja tam, ka vēl pirms mēneša arī mans brūvējums bija gards, bet nu jāpagaida gads vai divi, iespējams, ka tad garša uzlabosies.
Pāris stundas vēlāk sākās galvenais notikums – alus sacensības, kurā piedalījās desmit ali. Visi alus tiesneši tika sadalīti divās daļās un katrai grupai tika izsniegti pieci dažādi ali un dots uzdevums izvēlēties labākos divus, protams, ņemot vērā nevis personīgos uzskatus par albu alus garšu, bet gan vajadzīgās angļu bitera īpašības. Tad nu četri labākie nokļuva superfinālā, no kura gan labāko izvēlēties bija pagrūti. Beigās balsošanā ar vienas balss pārsvaru uzvarēja Reinis. Starp citu, izrādījās, ka Reinis pēc divu gadu pūliņiem, ir atkodis arī pelašķu alus noslēpumu un viņa alus ar pelašķiem beidzot garšo nevis pēc vecmāmiņas pelašķu tējas ar labi daudz cukura, bet gan garda alus ar ļoti patīkamu pelašķu piegaršu fonā.
Mazliet vēlāk ciemos atbrauca arī profesionālis. Aigars Ruņģis no netālās Valmiermuižas. Viņš gan nedalījās iespaidos par alus brūvēšanas tehnisko procesu, bet gan aptuveni pusotru stundu stāstīja un atbildēja uz jautājumiem par to kā tika veidota Valmiermuiža un kā taisīt pašam savu darītavu. Bija ļoti interesanti.
Sestdienas pēcpusdienā Edgars vēl praktiski demonstrēja kā alu ātri un vienkārši uzvārīt virtuves katlā, kā arī no kopējai degustācijai nodotajiem aliem tika izvēlēts labākais – jau otro gadu pēc kārtas uzvarētājs bija Zintis. Bet ko nu brūvētājam ar dažu desmitu gadu brūvēšanas pieredzi padarīsi…Tā viss turpinājās līdz svētdienas rītam, kad izrādījās, ka alus šoreiz ir atvests par daudz. Tā gadās ļoti reti, bet neviens neskuma, jo aldari samainījās ar aliem, tā lai arī mājās varētu turpināt nepabeigto degustāciju.
Šoreiz bija arī daudz kegota izlejamā alus. Daudz ne tikai attiecībā uz litrāžu, bet arī šķirņu skaitu, kopā vismaz sešas.
Kopumā liekas, ka pasākums atkal bija izdevies lielisks. Kā vienmēr saka olimpiskajās spēlēs, šis bija visu laiku vislabākais mājbrūvēšanas pasākums. Varēja just, ka ievērojami cēlusies mājas alus kvalitāte un nu jau par visai daudziem aliem varēja teikt, ka tie bija labi. Uzreiz gan ar žēlumu jāpiebilst, ka alus baudīšana vismaz man personīgi neizdevās tāda, kā biju iepriekš iecerējis, jo dakteri saka, ka antibiotiku dzeršanu nevajag savienot ar rūgstošu dzērienu patērēšanu, tādēļ vairāk sanāca noskatīties, nekā piedalīties.
Kopā visās trīs dienā saskaitījām vairāk nekā 40 dalībnieku, turklāt īpaši priecēja tas, ka daudzi bija ar visu ģimeni un visapkārt dzīvojās labs daudzums bērnu.
Vēl tik jāpiebilst, ka šogad notiks vēl vairāki mājas alus pasākumi, kuriem droši var pievienoties arī iesācēji. Jāiet uz KUPLA forumu un jāskatās paziņojumi pašā augšpusē, plānots, ka vasarā notiks vismaz divi brīvdabas pasākumi nedēļas nogalēs, bet rudenī atsāksies ikmēneša sanākšanas darba dienās Rīgā. Iespējams, arī citur Latvijā, jo mājas alus frontē aktīvi sāk rosīties arī liepājnieki.