Vakar izdzēru dažus, kurus biju nopircis lietuviešu alus veikalā un man viņi ļoti patika, tādēļ nolēmu padalīties ar iespaidiem.
Pirmais bija I.O.Boiko (5%). Alus ir smuki dzeltenā gaiša medus krāsā, putas gan gan samērā negribīgi parādās, lejot ar “švunku”. Aromāts tāds interesants, nedaudz pēc salmiem un rauga, likās kā Ziemeļfrancijas Saison. Garša ir dikti vienkārša, viegli un mazliet rūgti apiņi, pašā sākumā pat likās mazliet par ūdeņainu. Samērā zema karbonizācija, bet ja būtu mazāk burbuļu, tad gan jau liktos nelabi. Man parasti patīk ali ar izteiktu un kompleksu garšu, I.O.Boiko ir vienkāršs, bet garšīgs. Laikam jau vislielākā māka ir nobrūvēt tieši šādus alus. Forši, ka lietuviešiem sanāk.
Un tad Kupiškenu Šventinis (5,2%). Manuprāt, alus vīstīšanu papīrā viņi ir mazliet nokopējuši no beļģu Liefmans, kuri lieto pārsvarā 0,75 l šampanieša pudeles un tās gandrīz vienmēr ievīsta papīrā. Alus ir gandrīz bez karbonizācijas, tādēļ samērā grūti izvilkt to korķi no pudeles. Sākumā pavelk pēc saldena lauku alus, a la Brenguļu vai Krāslavas. Bet pēc tam kļūst maigāks un iesaldenais iesals ir samērā smuki nobalansēts ar maigiem apiņiem. Samērā zema karbonizācija, bet alus ir tāds nedaudz biezāks, tādēļ tas ir tieši laikā. Nedomāju, ka izcils, bet galīgi neslikts.